Darmowa dostawa na terenie Polski przy płatności z góry już od zakupów za 200 zł! - Szybka wysyłka na cały świat – szczegóły w menu

Ķīmiskie reaģenti un veselības izglītība

Jūsu veselība un labsajūta ir mūsu prioritāte.

Depresija un darbs - kā tikt galā ar depresiju darba vidē?

Vēl nesen tika teikts "vai nu bizness, vai cilvēki". Ir pienācis laiks atteikties no šādas domāšanas un skaidri pateikt - bizness ir cilvēki. Depresija ir nopietns garīgs traucējums, ko raksturo skumjas, interešu zudums, nogurums, koncentrēšanās un miega problēmas. To bieži pavada arī bezcerības sajūta un domas par pašnāvību. Depresija var skart ikvienu neatkarīgi no vecuma vai sociālā stāvokļa. Tās izplatība darbavietā ir nenoliedzama, radot nopietnu izaicinājumu gan darbiniekiem, gan personālam. Depresija var izraisīt produktivitātes samazināšanos, izdegšanu darbā, biežāku darba kavējumu un sarežģījumus attiecībās ar kolēģiem.

Depresija un darba vide: kā garīgā veselība var ietekmēt darba dzīvi?

Cilvēkiem, kuri cīnās ar depresiju, bieži vien ir grūtības veikt ikdienas uzdevumus, kas var samazināt produktivitāti un radīt problēmas ar termiņu ievērošanu. Turklāt depresijas attīstības rezultātā var palielināties darba kavējumi un prombūtnes no darba - tādējādi problēmas var rasties arī priekšniekam.

21. gadsimtā ir svarīgi uz komandu raudzīties kā uz kopienu, nevis kā uz indivīdiem, kas nav savstarpēji saistīti. Laika spriedzes un konkurences apstākļos ir svarīgi saprast, ka cilvēki strādā labāk, ja viņi ir apmierināti. Kopš pandēmijas ir pieaugusi izpratne par veselīgas vides veicināšanu un atbalstu darbiniekiem, lai tie varētu tikt galā ar depresiju. 

Depresijas simptomi darbavietā: kā atpazīt depresiju kolēģim?

Atpazīt depresiju kolēģiem ir svarīgi gan no skartās personas, gan no priekšnieka vai personāla nodaļas viedokļa. Mēs nebūt neiesakām nevienam pašam diagnosticēt darbinieka depresiju, un to noteikti nevajadzētu darīt, jo šī ir ārkārtīgi jutīga joma. Tomēr ir dažas pazīmes, kas var palīdzēt identificēt iespējamās depresijas problēmas kolektīvā. 

Pirmkārt, ir vērts pievērst uzmanību uzvedības izmaiņām, piemēram, aizraušanos, pārmērīgu kavēšanos darbā, produktivitātes samazināšanos vai pastāvīgām sūdzībām par nogurumu.

 Otrkārt, ir vērts pievērst uzmanību, ja kolēģis izvairās no sociālās mijiedarbības, viņam ir grūtības nodibināt kontaktu vai viņš bez redzama iemesla izrāda agresiju.

Treškārt, uzklausiet komentārus par personīgajām problēmām, jo īpaši, ja tās ir saistītas ar grūtībām ģimenē vai dzīves attiecībās. Ir vērts būt iejūtīgam pret šiem signāliem, taču jāatceras, ka depresijas atpazīšana citiem ir delikāts uzdevums, un ir jāsaglabā pilnīga cieņa un diskrētums. Atbildīgam vadītājam, kurš vēlas uzturēt kolektīvu pēc iespējas labākā formā, ir jāpieliek visas pūles, lai rūpētos par savu padoto garīgo veselību.

Psihiski slima darbinieka nosūtīšana slimības atvaļinājumā vai attālināts darbs nav risinājums. Pirmām kārtām ir jārada komfortabla vide, lai mazinātu stresu darbā un motivētu darbiniekus veikt savus pienākumus. 

Pārskats par darbinieku tiesībām, kas aizsargā viņus no diskriminācijas saistībā ar depresiju

Darba ņēmēju tiesību aizsardzība pret diskrimināciju saistībā ar depresiju ir būtisks elements, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi darbavietā. Pastāv dažādi tiesību akti gan valsts, gan starptautiskā līmenī, kas aizsargā darbiniekus no šāda veida diskriminācijas.

Starptautiskajā līmenī Starptautiskās Darba organizācijas 111. konvencija attiecas uz diskriminācijas izskaušanu darbā un nodarbinātībā. Saskaņā ar šo konvenciju nedrīkst pieļaut diskrimināciju, pamatojoties uz darbinieka depresiju.

Eiropā Eiropas Savienības Direktīva 2000/78/EK aizliedz diskrimināciju invaliditātes dēļ, tostarp saistībā ar depresiju. Daudzās Eiropas valstīs ir arī savi valsts tiesību akti šajā jomā.

Ja tiek pārkāptas darbinieka tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju saistībā ar depresiju, var veikt dažādus pasākumus, lai sevi aizstāvētu. 

  1. Intervija ar darba devēju: Vispirms ir vērts mēģināt atrisināt šo jautājumu iekšēji. Sazināšanās ar darba devēju vai personāla daļas darbiniekiem var palīdzēt noskaidrot situāciju un rast problēmas risinājumu.
  2. Pieejamo iekšējo procedūru izmantošana: dažos gadījumos darba vietā var būt strīdu izšķiršanas procedūras vai mehānismi, kurus ir vērts izmantot, lai atrisinātu problēmu.
  3. Konsultācija ar juristu: Ja nav iespējams rast apmierinošu risinājumu uzņēmuma iekšienē, ir vērts konsultēties ar juristu, kas specializējas darba tiesību jautājumos. Šāds speciālists var palīdzēt jums saprast, vai jūsu darba tiesības ir pārkāptas un kādi turpmāki pasākumi ir iespējami.
  4. Paziņošana attiecīgajām iestādēm: Atkarībā no valsts un jurisdikcijas ir aģentūras un iestādes, kas atbildīgas par vienlīdzības un darba tiesību tiesību aktu ievērošanu. Šīm iestādēm varat ziņot par savu tiesību pārkāpumiem.
  5. Prasības iesniegšanas izskatīšana: Ja darbinieka tiesību pārkāpums ir nopietns un to nevar atrisināt ar citiem līdzekļiem, varat apsvērt iespēju celt prasību tiesā pret darba devēju.

Depresija darbā: kā strādājošiem cilvēkiem ar depresiju justies labāk?

Neraugoties uz to, ka mainījusies attieksme pret darbiniekiem ar depresiju un palielinājusies iejūtība pret viņu vajadzībām, šī problēma Polijā joprojām ir aktuāla. Darba apstākļi bieži vien ir ļoti neapmierinoši, tāpēc darbiniekiem nākas meklēt palīdzību pašiem, neinformējot par savu stāvokli priekšnieku. Lai korporatīvā realitāte nebūtu tik draudīga, ir vērts vērsties pēc ārējiem palīdzības līdzekļiem.

  1. Terapija: Psiholoģiskā terapija, piemēram, kognitīvi uzvedības terapija vai starppersonu terapija, var palīdzēt tikt galā ar depresiju. Pareiza profesionāla palīdzība cilvēkiem ar depresiju palīdz izprast un mainīt negatīvās domas un uzvedību.
  2. Zāles: Dažos gadījumos depresijas ārstēšanā var izmantot antidepresantus. Ir vērts konsultēties ar psihiatru, kurš var izvērtēt, vai farmakoterapija ir piemērota.

Kas pret depresiju bez receptes? Bieži vien cilvēki, kuri meklē palīdzību bez ārsta iesaistīšanās, izvēlas īpašu preparāti depresijas ārstēšanai piemēram, bpc-157, semax, noopept vai selank. Peptidiem un sintētiskajiem savienojumiem piemīt efekts, kas var mazināt depresijas negatīvo ietekmi - bez jebkādām blakusparādībām. Tas atšķir tos no psihotropajām zālēm. Pirms izlemt - kuru peptīdu es lietošu - ir svarīgi rūpīgi izpētīt attiecīgā preapartamenta iedarbību. Bieži vien vielas tiek ievadītas intramuskulāri - arī to ir svarīgi paturēt prātā. Turklāt ir svarīgi lietot pareizo vielu atbilstoši savām vajadzībām, jo katrai būs atšķirīga iedarbība un tā atbalstīs dažādas ķermeņa zonas.

0
    Jūsu iepirkumu grozs
    Grozs ir tukšsAtgriezties veikalā
    Pievienot grozam